Baltā nama pārstāvji pauž piesardzīgu optimismu par iespējamu kara beigu tuvošanos Irānā. Trešdien Vašingtona apstiprināja, ka pašlaik notiek aktīvas diskusijas par miera sarunu otro kārtu, kas varētu norisināties Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā.
ASV puse uzskata, ka vienošanās ir sasniedzama, un arī prezidents Donalds Tramps publiski izteicies, ka konflikts ir “ļoti tuvu noslēgumam”. Šīs ziņas ir devušas cerību staru globālajiem tirgiem, lai gan situācija joprojām saglabājas saspringta.
Miera sarunu turpināšana Islamabadā tiek uzskatīta par reālāko scenāriju. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita apstiprināja, ka šādas diskusijas tiešām notiek un Vašingtona jūtas labi par izredzēm panākt vienošanos. Pakistāna jau iepriekš ir spēlējusi nozīmīgu lomu kā vidutājs starp abām pusēm, un tās amatpersonas uzsver, ka valsts vadība neatlaidīgi strādā, lai palīdzētu pielikt punktu šim karam.
Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs uzskata, ka sarunu atsākšana ir “ļoti ticama”. Viņa prognozes balstās uz nesenajām tikšanām ar Pakistānas vadību. Savukārt Donalds Tramps intervijās pieļāva, ka tikšanās varētu notikt pat tuvāko divu dienu laikā. Viņš uzsvēra, ka Irāna, visticamāk, ļoti vēlas vienoties, jo valsts atjaunošana pēc pašreizējiem postījumiem varētu prasīt gadu desmitus.
Trīs galvenie šķēršļi ceļā uz mieru
Lai gan abas puses pauž vēlmi runāt, iepriekšējās sarunas pagājušajā nedēļas nogalē nonāca strupceļā. Ir trīs kritiski punkti, kuros vienošanos panākt ir visgrūtāk. Pirmkārt, tā ir Irānas kodolprogramma un urāna bagātināšanas jaudas. Otrkārt, ļoti aktuāls ir jautājums par Hormuza šauruma atvēršanu kuģošanai. Treškārt, puses nevar vienoties par kompensācijām par kara laikā nodarītajiem postījumiem.
Šie punkti ir būtiski ne tikai ASV, bet arī Izraēlai. Premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdien savā runā uzsvēra, ka Izraēlas un Amerikas mērķi ir identiski. Viņi vēlas panākt, lai no Irānas tiktu izvesti visi bagātinātie kodolmateriāli un pilnībā likvidētas iespējas tos ražot nākotnē. Tāpat Izraēlai un visai pasaulei ir kritiski svarīgi, lai Hormuza šaurums atkal būtu brīvi pieejams tirdzniecības kuģiem.
Saspringtā situācija uz ūdens un tirgos
Kamēr diplomāti gatavojas tikšanās reizēm, reālā situācija joprojām ir trausla. Pašreizējais pamiers oficiāli beidzas 22. aprīlī, un abas puses turpina demonstrēt spēku. ASV uztur Irānas ostu blokādi, savukārt Teherāna atbild ar jauniem draudiem. Hormuza šaurums joprojām ir faktiski slēgts, un pie tā rindās sastājušies naftas tankkuģi un kravas kuģi, kas gaida atļauju doties tālāk.
Interesanti, ka, par spīti saspīlējumam, naftas cenas trešdien kritās un akciju tirgi piedzīvoja kāpumu. Tas liecina par to, ka investori un pasaule ļoti paļaujas uz Donalda Trampa teikto un cer uz drīzu kara noslēgumu. Konflikts, kas sākās februāra beigās ar gaisa triecieniem, ir atstājis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku, tāpēc jebkurš signāls par miera sarunām tiek uztverts ar lielu interesi un atvieglojumu.
Konflikts sākās 2026. gada 28. februārī pēc tam, kad ASV un Izraēla veica kopīgus gaisa uzbrukumus mērķiem Irānā. Teherāna uz to atbildēja ar ikdienas raķešu un dronu triecieniem visā reģionā. Drīz pēc tam Irāna izmantoja savu stratēģisko stāvokli un bloķēja Hormuza šaurumu, kas ir viens no svarīgākajiem pasaules naftas transportēšanas ceļiem.
Šī blokāde izraisīja šoka viļņus tirgos un tieši ietekmēja preču piegādes visā pasaulē. Tagad, pusotru mēnesi vēlāk, visas puses šķiet nogurušas no aktīvās karadarbības. Lai gan pamiers ir nestabils, gaidāmā tikšanās Islamabadā varētu kļūt par pagrieziena punktu, kas beidzot ļaus reģionam atgriezties pie miera un sākt ilgo atjaunošanas procesu. Atliek cerēt, ka šoreiz diplomātiem izdosies atrast kopsaucēju sarežģītajos kompensāciju un kodoldrošības
